Pilota memuāri.

Pilnīgā līķī ierāpoju, tagad kaut ko goros pie kompja. Viss griežas kā karuselī. Politika noriebusies līdz acīm, pietrūkst cilvēciska kontakta, nemitīga dzīvošana tagadnē sāk smacēt. Tā neies krastā.
Visi lielie dzīves jautājumi ar' nekur nav pazuduši, tikai uz brīdi atvirzīti maliņā.

Jetijs katru gadu savā dzimšanas dienā izslēdz telefonu. Ja viņam neviens tajā dienā nepiezvana un neapsveic, viņš nekļūst vecāks (i.e. ja mežā krīt koks, bet neviens to neredz, tad skaņas nav.) Tas ir pat labāks plāns par manu un Morfīnes ideju
vienkārši apturēt laiku pie cipara 25. Smuki.

Arlabunakti.