| May. 6th, 2011 05:17 pm gribēju mundro mūziciņu, lai krāmētos, un še tev- vismundrākā uz datora ir pēdējā prātvētra. nu i jocīgi. nu i labi. bet staigāju pa istabu līdzbrēcot: es nevaru bez tevis iedomāties šo dzīvi. kas man drusk atgādina vienu deviņgadnieku ballīti, kur sīkie izsita no mentāla līdzsvara, korī šito maucot.
labā ziņa: egocentriskā ziņa. man liekas, pēdējās dienās palaidu vaļā īsto sevi, kas bija tomēr kaut kur nomēzta. tāds godīgs dullums galvā, pa vecam. zinu, zinu, šitā versija nevienam nav sevišķi mīļa, bet uidieniņ, cik laba un brīvestīga pašai sajūta.
nu piemēram. brutālais godīgums. aizbraukšana no robežām. brīvība, jā.
un kad šodien nobesījusies muļķojos pa visu klasi ar dārgo dirku, mia saprotami neizturēja un izmeta, ka you really need too much attention.
un es pat nebremzēju snapošanu atpakaļ: oh, look who's talking.
tad mēs saskatījāmies, izdomājāmies lielas meitenes esam, un nekādas kaķplēšanās. bet man pat būtu paticis. jo īstā es ir viens apnicīgs tejāteris. spēle, ja vēlaties.
nekā īstāka nav un nebūs, rotaļa ir visa pamats. Leave a comment    |
