Ir lietas, kas pierāda, ka arī es esmu tipiska dāmīte/sieviete nu vai vienkārši feminīns ārprāts. Pus 12os bij sarunāts tikties ar brr, lai kolektīvi dodos privāti apgriezt matus. Ņemot vērā to, ka vakar gulēt aizgāju ap 3iem, šorīts nebija patīkamākais. To vēl nepatīkamāku padarīja divreizēja transporta gaidīšana 10 min. izbaudot uz sevi slapju sniegu un cisku saldēšanu, jo biju iedomājusies, ka ellīgi gribas uzvilkt svārci. Lūk, jau pirmā sievišķīgā glupība, bet vispār ne par to stāsts. Tad nu ierados attiecīgajā krustojumā, diemžēl padsmit minūtes ātrāk kā norunāts, kas nozīmē - salsti vēl. šitik īgna es sen, aber nu ļoti sen nebiju bijusi. Tad nu beidzot aiz apvāršņa parādījās arī viņš un mēs pēc neilga brīža beidzot nonācām tur, kur mums vajadzēja nonākt. Viņš kā jau viņš atbrīvojās no ļoti nemanāma daudzuma matu, bet es teicu, lai tik šņikā nost tā lai redz. sajūta tāda, it kā būtu par 5 kg vieglāka, lai gan friziermeitēns varēja būt vēl drosmīgāks. bet nu neko. gan jau es viņai ierādīšu, ka no manas reakcijas nevajag baidīties - pat ja nepatiks, es jau skaļi neteikšu. Nu vienvārdsakot stāsta morāle tāda - sieviete paliek sieviete - matu apgriešana gandrīz vienmēr maģiski iedarbojas īgnuma novēršanai un pacilātības iegūšanai.
|