| |
[Sep. 19th, 2013|02:07 pm] |
man patīk treniņtērpi. flaneļa bikses. veci, mazmazītiņi krekliņi. drēbes, kas liek justies kā mazam plīša lācītim. un šodien, kad staipos un priekšā patrāpās spogulis, izjūtu pēkšņas un dziļas skumjas. niecīgais zaļais džemperītis uzslīd virs nabas, līdz krūtīm. pieskaroties un atklājot tikai pavisam mazliet. sīkus miesas laukumiņus.
nav neviena, kam pienāktos to redzēt. un tas ir viens no tiem savādajiem brīžiem, kad sajūtu sevī vīrieti. pavisam īsu brīdi beidzu sevi ienīst. pavisam īsu brīdi sevi iekāroju. bet ar to ir par maz. tas tik un tā ir bezcerīgi izniekots brīdis.
brīvība būt gandrīz nelasītai.
jūs par mani neko nepadomāsiet, jo jūs te nemaz neesat. |
|
|
