Mana māsa ir pieaudzējusi matus. Pirmajā brīdī, kad es to ieraudzīju, man likās, ka es nožņaugšu vecākus. Viņi kļūst aizvien stulbāki un stulbāki. Manai māsai ir 12.
Esmu atpakaļ un jūtos kā tāda Sončika - sabiedrības "madāma", kurai nav jāstrādā, var tikai ballēties. Tikai es neizskatos kā uzkrāsots un piekauts fabrikas strādnieks.

Es vēlos strādāt. Ne jau tēva frmā, kur man labi apmaksāts darbs ir garantējams, bet sākt kaut ko pavisam savu.