Mana māsa ir pieaudzējusi matus. Pirmajā brīdī, kad es to ieraudzīju, man likās, ka es nožņaugšu vecākus. Viņi kļūst aizvien stulbāki un stulbāki. Manai māsai ir 12.
Esmu atpakaļ un jūtos kā tāda Sončika - sabiedrības "madāma", kurai nav jāstrādā, var tikai ballēties. Tikai es neizskatos kā uzkrāsots un piekauts fabrikas strādnieks.

Es vēlos strādāt. Ne jau tēva frmā, kur man labi apmaksāts darbs ir garantējams, bet sākt kaut ko pavisam savu.

svars: tieši normā, biksēm vēders pāri nekarājas, bet arī vējā nelūstu
augums: 167
dzimums: sieviete
forma: bumbierītis
fiziskā forma: četrreiz nedēļā dejoju, tāpēc nesūdzos
intelekts: ne tāds, ar kuru izrādās visai pasaulei
prāts: varētu saknapināt
humors: patīkams
ģimenes stāvoklis: vienas nakts sakari
vīrieši: viņus nav grūti atrast, grūti ir noturēt
kautrība: mazliet vēl ir palikusi
pieklājība: vecāki šo to ir ieaudzinājuši
iekšējā valoda: latviešu
smēķēju: jau 4 gadus
dzeru: zelta tekilu
īpašās pazīmes: lielas, brūnas acis(Jā, tās ir īpašas. Ne vienu vien reizi to esmu dzirdējusi.)

Es varētu iet peldēties viesnīcas baseinā, iepirkties dizaineru veikalos, apstaigāt savu milzīgo Hilton viesnīcu, paslēpties kāda izskatīga bagātnieka luksus numurā zem segas. Bet es negribu neko no tā visa. Man ir sasodīti apriebušies visi tie snobi, viss tā sauktais "sabiedrības krējums". Visi šie cilvēki ir aprobežoti, jā, viņi ir gudri, bet reizēm ar viņiem runāt ir tikpat jēdzīgi kā mēģināt piedzerties no viena dēlaita.

Nākamreiz braukšu ceļojumā ar Hospitality Club palīdzību, goda vārds.

Šovakar nenāk miegs, lai gan parasti ap šo laiku jau guļu, ietinusies savās dūnu segās. Kaķis murrā, glaužoties pie kājām. Grib ieritināties blakus. Kā katru vakaru. Bet es šodien gribu būt viena. Izslēgšu gaismu, izsmēķēšu vienu Marlboro. Nekad neko citu, tikai zelta Marlboro. Rīt no rīta jābrauc uz Maljorku. Sasodīts, gribētos seksu ar nepazīstamu ārzemnieku. Būs jātiek vaļā no tās pamuļķās piekabītes un jāiziet medībās..