Un ko es teicu, pamosties noguris un naida pilns. Tpc ka nevar vnk nahuj izpisties no mana práta árá! Pazúdi! Besij lauká.
Riebjas, goda várds. Tikpat labi es varétu nebút. Uznák un tad sanák iznícinát visu, kas ir apkárt, bet neviens neko tádu nav pelníjis.
Tika uzdejots uz mana pédéjá nerva. Un man pietrúkst pacietíbas šim kārtējam murgam. Tā slimā invaliditāte komunicēšanā. Man ir jātiek prom, vai arī kādam ļoti stipri sāpēs. Fiziski un morāli. Un tas, ka man galīgi nav noskaņojuma iet un deal with that shit, man nepalīdz. Cik var auklēties. Besij jau āra arī tas, ka nemaz pa pilnu programmu ienīst nesanāk. Tracina, jo es neesmu tāds.

Jábrauc árá no valsts. Bet te tak bļe pat prom nevar tikt.


Vnk lauzt un plēst un sist un demolēt un DESTROY!
normāli no paša rīta šitādu mēslu dzīt?
Man tak terapeitu vajag.