(no subject)

« previous entry | next entry »
Apr. 17th, 2022 | 11:38 am

Ļaušanās atnāca. Pēc daudzu stundu bēgšanas, seriāls beidzās. Pēc visiem ego, kas gribēja justies aizvainots, dusmīgs, sāpināts, pamests, plusus meklējošs, es nejauši nonācu ciklona vidū. To ir grūti aprakstīt, līdzīgi kā Ošo jau 30 lappušu garumā mēģina izskaidrot, kas ir meditācija.

Joprojām domāju par gundegām centra puķu kastēs un hiancinšu sīpoliem, kas Elizabetes ielā iestiprināti grimoņu zaros. Par pasauli, kurā mēs gribam ziedēt uzreiz, bez augsnes, bez dīgšanas, plaukšanas; mums interesē tikai galapunkts, zieds, par kuru just viegli dziestošu prieku. Protams, ne jau visiem un protams mazliet klišejiski, tomēr (man) visskaistākie ir cilvēki, kuri ikdienas vienmuļībā ir tikpat ļoti ciklona vidū, cik brīžos, kuros pienācis kāds īstenojums.

Rīta sarunās ar H. sapratu, ka balss pēc diennakts, kas pavadīta vienatnē un nerunāšanā, ir viegli aizsērējusi.

Link | + | Add to Memories


Comments {0}