Vot, šito nesaprotu - Ziedoņdārza projekts skaitās viens no krutākajiem zelta gados uzceltajiem Rīgas dzīvojamiem projektiem (laikam ne jau tikai kaut cik pieklājīgās arch dēļ, bet arī savā būvn kvalitātē), kaut nesaprotu, kur ir tas lielais labums, ja nupat pirktā dzīvoklī jau mājas sēšanās rezultātā ir plaisa pa visu sienu un līstes gar grīdas malām atlupušas tā it kā tur jau kāds pāris desmitus gadu kāds būtu mitinājies. Pie tam dzīvoklis, kurš pirmajā stāvā ar logiem pret parku, ir pilnībā nedrošs tajā ziņā, ka tur jebkurš bomzis iekļūst tavā zaļajā dārza teritorijā (jo sētiņa ir tikai tāda simboliska) un katrs garāmgājējs var ielūkoties tavā privātajā teritorijā, nemaz nerunājot, ka diez vai spīd vasarā logus atvērt, lai kāds neiznestu visu mantību. nezinu, laikam tā mana sajūsma par sauļošanos piemājas dārzājā būs bijusi tikpat apzeltīta kā tās tapetes dzīvojamā istabā.