šampis pirms lekcijām laikam ne vienmēr ir tā labākā doma. it īpaši tad, ja to dzer neveikls cilvēks kas visu laiku aplejas.
fu*k love
(and be fu*ked by the love)
Comments:
oi, man arī gadās. turklāt ne ar nevainīgo šampi, ar sarkanvīnu parasti. es to jau sāku uztvert kā konkrētu rituāla sastāvdaļu. vienreiz tas notika svinīgā pasākuma laikā kīno rīga, kad manam pasniedzējam un kinda renown teātra un kīno režisoram bija liela jubileja un man kā kursa vecākajai bija jāsaka tosts. aplējos tik skaisti, ka krekliņu gribot negribot nācās novilkt, un tā nu tālāk tusēju ļoti ciešā žaketītē ar satriecošu dekoltejāžu.
un kur tad vēl visi neskaitāmie reitūži, kuros vieglā reibumā cigaretes izdedzina caurumus.
tā ka jāpriecājas, ka ar mums tā notiek, vai citādi mums būtu šie stāsti, ko atainot bērniem un mazbērniem īstās Kronung sarunās? .)
un kur tad vēl visi neskaitāmie reitūži, kuros vieglā reibumā cigaretes izdedzina caurumus.
tā ka jāpriecājas, ka ar mums tā notiek, vai citādi mums būtu šie stāsti, ko atainot bērniem un mazbērniem īstās Kronung sarunās? .)
ak dieniņ, atcerējos tikko kā pirmajā kursā sesijā divas stundas pirms traka eksāmena sanāca nedaudz par daudz iedzert, un tad bija traki, taču nokārtoju samērā veiksmīgi xD
(ir sajūta par šo) ()