Current Music: Aerodynamic-Daft Punk-Discovery
pēdējo dienu dzeršana manī ir atzipojusi kautkādu pagātnes failu un nu mokos atmiņās.
šorīt netieku vaļā no šitās.
2004 gads. kautkad starp ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Caylus - lielākais Francijas bruņoto spēku šaušanas poligons.
Pamodos un nokratīju ledu no sava guļammaisa, bet ārā nelīdu. Mēģināju minēt cik grādi mīnusos - laikam bij ap piecpadsmit. Belovs pamanīja, ka es pamodies un teica, lai padodot savu alumīnija katliņu. Pasniedzu. Viņš izvilka no somas deviņdesmitgrādīgu medicīnas spirtu un ielēja krietnu malku, tad kafiju, ko tikko bija uzvārījis. Pasniedz katliņu man. Pateicībā pamāju. Iemalkoju. Aizrāvās elpa, bet tad ķermeni pārņēma karstuma vilnis. Tieši laikā, jo komandieri sauca uz rīta līniju.
Tālāk mēs braucām uz poligonu. Tai dienā mums bija ļoti svarīgs uzdevums - iznīcināt sešdesmit RAC112 - visspēcīgāko kājinieku prettanku ieroci francijas armijā. Komandieri teica, ka tas ierocis esot noņemts no aprites armijā, jo pierādīts, ka ļoti bīstams lietošanai dēļ eksplozijas radītā viļņa šāvējam. Un, ka pat pirms tā aizliegšanas zaldātam bij atļauts izšaut tikai 3 tādaus karjeras laikā. Mēs grupā bijām 20, kas nozīmēja katram izšaut trīs tādus stundas laikā.
Saņēmu pirmo un devos divu komandieru pavadībā uz 500m attālo šaušanas zonu. Notupos šaušanas pozīcijā, iedarbināju ierīci, notēmēju uz kilometru tālo tanka karkasu un KABOOM!
Smaids pār seju un nepacietībā gaidīju nākamo šāvienu. KABOOM! KABOOM!
Fantastiskas izjūtas, fantastiska diena mums visiem, jo mēs bijām pēdējie visas pasaules vēsturē kas šo brīnišķīgo ierīci jebkad lietojuši - jo tas nav salīdzināms ne ar ko. Viss ir sūds, ja esi reiz šāvis ar RAC112.
Visiem jūtīgajiem - nepārprotiet - es esmu pacifists un nekad neesmu atbalstījis jebkādu kara darbību un ieroču lietošanu nogalināšanai. Uztevru tos kā tehnisku sasniegumu un tikai.
šorīt netieku vaļā no šitās.
2004 gads. kautkad starp ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Caylus - lielākais Francijas bruņoto spēku šaušanas poligons.
Pamodos un nokratīju ledu no sava guļammaisa, bet ārā nelīdu. Mēģināju minēt cik grādi mīnusos - laikam bij ap piecpadsmit. Belovs pamanīja, ka es pamodies un teica, lai padodot savu alumīnija katliņu. Pasniedzu. Viņš izvilka no somas deviņdesmitgrādīgu medicīnas spirtu un ielēja krietnu malku, tad kafiju, ko tikko bija uzvārījis. Pasniedz katliņu man. Pateicībā pamāju. Iemalkoju. Aizrāvās elpa, bet tad ķermeni pārņēma karstuma vilnis. Tieši laikā, jo komandieri sauca uz rīta līniju.
Tālāk mēs braucām uz poligonu. Tai dienā mums bija ļoti svarīgs uzdevums - iznīcināt sešdesmit RAC112 - visspēcīgāko kājinieku prettanku ieroci francijas armijā. Komandieri teica, ka tas ierocis esot noņemts no aprites armijā, jo pierādīts, ka ļoti bīstams lietošanai dēļ eksplozijas radītā viļņa šāvējam. Un, ka pat pirms tā aizliegšanas zaldātam bij atļauts izšaut tikai 3 tādaus karjeras laikā. Mēs grupā bijām 20, kas nozīmēja katram izšaut trīs tādus stundas laikā.
Saņēmu pirmo un devos divu komandieru pavadībā uz 500m attālo šaušanas zonu. Notupos šaušanas pozīcijā, iedarbināju ierīci, notēmēju uz kilometru tālo tanka karkasu un KABOOM!
Smaids pār seju un nepacietībā gaidīju nākamo šāvienu. KABOOM! KABOOM!
Fantastiskas izjūtas, fantastiska diena mums visiem, jo mēs bijām pēdējie visas pasaules vēsturē kas šo brīnišķīgo ierīci jebkad lietojuši - jo tas nav salīdzināms ne ar ko. Viss ir sūds, ja esi reiz šāvis ar RAC112.
Visiem jūtīgajiem - nepārprotiet - es esmu pacifists un nekad neesmu atbalstījis jebkādu kara darbību un ieroču lietošanu nogalināšanai. Uztevru tos kā tehnisku sasniegumu un tikai.