Shelly -

10:24 pm

Toreiz man bija pilnīgi skaidrs, ka ir jāiet pie Saeimas un no sirds jābļauj "lasies ratā, resnais sivēns". Pat tad, ja tas nav ne konstruktīvi, ne loģiski, ne pieklājīgi, ne civilizēti, tas nenes nekādus taustāmus augļus (ja pie augļiem nepiediedz vienu kritušu valdību un pusgadu Loskutovam), jo ja es toreiz neietu un nebļautu, es pārsprāgtu.
Cilvēks jau nav tikai loģiska un racionāla būtne. Kaut kad studiju laikos lasīju, ka katrās vēlēšanās 30% cilvēku izdara savu izvēli, balstoties tikai emocijās. Cilvēks vienmēr ir bijis un, domāju, vienmēr būs arī emocionāla būtne.
Bet šoreiz manas emocijas ir izlādētas. Man nospļauties uz Loskutovu, lai viņš vienreiz pats izķēpājas no savām ziepēm, es tikko zinu, ko sadarījis Veldre un Maizītis, es atgriežos pilnīgā eskeipismā, māksla, mīlestība, kleitas, dzīvnieciņi, darbs, nauda, grāmatas, katli un putekļi, ceļojumi un blenšana savā nabā. Es pat nevaru noskatīties "Padomju stāstu", tā vietā sēžu virtuvē un lasu "Kāds kauns", Līdz nākamajam vilnim.
Un nē, es negribu par to pastrīdēties. .