rūsganais sprakšķis

pamodos un sapratu,ka cepumi,kurus vakar neēdu, ir bijuši veci
izmazgāju matus, nepalika labāk,nolēmu vēl mazliet pavārtīties pa gultu,kā rezultātā izskatos pēc karaliskā pūdeļa. necirpta.

sasnigušais sniegs nekāds sniegs nebija,bet gan ūdens. smags.
vieglā panikā braucu uz darbu, pie kapiem viss bija ka nosēts ar policistiem, diez ko tur šodien tādu glabā? es gandrīz griezos atpakaļ un braucu mājās no baismām.
pēc tam,cīnoties ar skropstu tušu uz skanstes ielas, attapos nomidžināta - pirmais skatienšāviens spidometrā, bet ne, nebijs vairāk par 60 , otra acs tikmēr pamanīja,ka arēnas pusē sakrāmēti ielas malā štuk 10 radari.
vot tagad mazliet baidos,vai un ko tas nozīmēt varēja.

un kronis visam,ka šas nāks cilvēks uz interviju. do dies nepateikt kautko no sērijas" ko blenz uz mani draugos, uzņēmumam pašam sava mājaslapa" .
nosist to kolēģi,kas nemāk plānot savu laiku, tādam cilvēknīdējam kā man izturēt sarunu? pusstundu? ougādplīzhelpmī