viss tāda maska vien un ne tikai skaista jo skaista no kārkliem un klūgām no alkšņiem un niedrām vēl mazliet mitru sūnu un čabēšanas apsēs skujās irbenājos šaudās nemiera gars un miera un spārni slapji vēl vakarvējā žūst bet jālido drīz un nakts jau ir klāt un kas vairs to zinās kas neīsts kas īsts kas nozīmīgs vairāk par zibošiem smiekliem zvērīgi mirdzošām dūmainām acīm nagainām pēdām kas skrien augšup pa stumbriem un ieligzdo zaros matu ērkulī rudenim un vadātājs meklē kur sasildīt rokas pie kādas uguns pie kādas uguns lai izdara to