| |
[Jul. 14th, 2017|07:52 pm] |
Kad es kundzei vairs neuzmācos, jo man apnika, tad viņa kļuva mīļa utt. Tas pats princips strādā Visumā vispār - ja tev ir izteikta vajadzība (kas reizē ir bēgšana no tagadnes momenta), tu piesaisti tagadnes momentu, jo fegatīvs fokuss arī ir fokuss. Kad tu nebēdz no tagadnes momenta un radi nevis no vajadzības, bet tāpat vien prieka pēc, tad viss pie tevis atnāk ļoti ātri. Bet tad tev to arī tik akūti nevajag. Kundze ierosināja kaut ko, bet es neteikšu, ko, jo jāsāk sekot kundzes atziņai - jo mazāk cilvēki zin par tavu privāto dzīvi, jo vairāk tev veicas.
Mēs bijām mellenēs, mēs bijām upē. |
|
|
| Comments: |
atnāk, bet tobrīd vairs nevajag.ko tad,-šaut atpakaļ kosmosā. (īpaši vīrieši tā dara,-atnāk, kad nemaz negaidi un nevajag.) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}