Vispār man ļoti patīk strīdēties ar brr par svarīgām tēmām, jo kādreiz viņš tā vispār nedarīja un tad man reizēm šķita, ka viņš mani uzskata par pārāk stulbu, lai vispār sāktu diskutēt. To, ka viņš pats vienkārši varētu būt pārāk sekls un par tām lietām neaizdomāties un tikai akli skriet līdzi modei, man neļāva domāt mana sasodītā īpašība vienmēr trīsreiz pārmērīt sevi un tikai tad meklēt vainu otrā un arī pašlepnums – sak, es  tak ar tādu nebūtu kopā. Un man vispār vienmēr patīk par cilvēkiem domāt to labāko un reizēm pataisīt viņus drusku labākus savās acīs. Un vispār viņš tomēr man ir pierādījis, ka viņš tāds nav (lai ko es teiktu tad, kad manī runā kaut kādi muļķīgi aizvainojuma vai bērnišķīguma velnēni).
 Mani gan vienmēr ir kaitinājis jebkāda veida kategorisms, bet jāatzīst, ka vairumā gadījumu, viņam tas vismaz ir argumentēts.  Patiesību sakot, vienīgās reizes, kad viņā vērojama kaut kāda muļķīga un neargumentēta ietiepība ir visādos sadzīviskos sīkumos, bet tie jau vairāk sāk palikt uzjautrinoši, ne kaitinoši.