| |
[24. Dec 2007|10:41] |
|
Man Rīgas lidostas atlidošanas zālē sanāk būt biežāk nekā es gribētu. Un es esmu par vāju tām svešajām emocijām, kas ir apkārt. Tie Anglijas/ Īrijas tautieši un viņu sagaidītāji. Es nespēju izteikt, kas man iekšā darās redzot tās gaidas, tās cerības, varbūt pat laimi par atkal tikšanos. Kādi 5% no tām emocijām ir arī tiem, kas atbrauc no Briseles uz 2 nedēļām, bet viņiem 2 stundu reisa kavēšanās piektdienas vakarā nebija kaut kas tik ārkārtējs vai nepierasts. |
|
|
