| |
[Aug. 11th, 2025|10:28 pm] |
|
"Daudz kas no dzīvē piedzīvotā jau liekas kā nosapņojies", es viņam saku. Viņš saka, ka no bērnības atceroties, ka esot pazaudējies stacijā. "Tu to atceries jeb caur mammas stāstīto tas kļuvis par kaut ko atmiņām līdzīgu?" es viņam jautāju, uz mirkli saausījusies. Viņam ap roku ir tīģeracs rokassprādze. Viņš ir tāds parasts, man ir garlaicīgi un es jau domās esmu aizmukusi, atnākusi mājās un izdzēsusi viņa numuru. Diena ir tāda kā jūrbraucamā. Nav vispār neviena mākoņa. Varbūt kāds viens vai divi. Karsti, kanālā pīļu sinhronie ieniršanas un izniršanas paraugdemonstrējumi un dzīva laivu satiksme. Lēnām izeju cauri parkam, kad esam pašķīrušies. Izstaigāju skolas gados ierasto skriešanas maršrutu. Man vajadzētu nākt te biežāk. Varu te vienkārši pasēdēt ēnā. |
|
|
