No mums visiem paliks pāri viena vienīga mīlasdziesma.
Posted on 2008.12.24 at 02:20
Ieviņai ir vārdadiena un tad kad es viņai to tikko atgādināju viņa teica, ka viņai viss vienalga, un turpināja gulēt uz mana dīvāna embrija pozā. Mēs braucām meklēt Hesburgeru, bet viņš bija slēgt sakarā ar svētkiem. Un labi arī - tur tāpat nav nekas kas man garšo, domāju, ka Ieviņai arī.
Pie pils ir uzcelts sniegavīrs stopētājs ar cigarešu paciņu rokās, enerģijas dzēriena pudelīti deguna vietā un koferi pie kājām. Viss ir piesnidzis. Visur valda pūkains/balts miers.
"Kā tas tā gadijās?". Gribās domāt, ka nekas tā riktīgi vēl nav gadījies. Filma par mājsaimniecēm noformulēja man to kāpēc man ir jāmācās un jāsasniedz kaut kas. Kaut vai tikai tādēļ, lai nekad nebūtu atkarīga no vīrieša finansiālajā ziņā. Lai man nav jāpārtiek no viņa atmestās naudas un jādzīvo tikai idealizētās ģimenes dēļ. Laulības institūcijas stereotipi smird.
Ticu mīlestībai, ne laulībai.
Tas nenozīmē, ka es nevēlētos kādreiz apprecēties, bet gan to, ka aprecēšanās nav garants, ka otrs cilvēks nekur neaizbēgs.