| klusējošais vairākums |
[3. Nov 2011|04:59] |
Tā vakar gāja. Izgulējos. Lai arī modos 7ņos :) Noskatījos kārtējo filmu - mēģinājumu pieskarties apziņai.
Sastādīti 200 bērziņi, tā locīšanās atsaucas šodienā.
Daži tenisa kadri. Aina ar polo atslēgu meklēšanu.
Miera mirklis dzīvoklī un vakara piedzīvojums var sākties!
`tas vācietis` atteicis, būsim 4. Uz pacilājuma tas viss notika, man patika.
Skrienot bij` jāsadalās, aizskrējām līdz `tumšajiem mežiem`. Atpakaļceļā sāku gaidīt galu, dikti maz skriets tik ilgi.
Dušas pusstunda.
Policijas saruna. Bezgaismas. Mutisks brīdinājums, silts ieteikums. Silts, jo bez soda :)
Pica, sarunas, mazliet par nodarbošanos, mazliet vairāk par skriešanu.
Foto pie tēliem. Laiks labi kopā gāja, bet nu kaut kad jau jāatvadās. Iespējams, ka lielākais nīkulis biju es. Varējām jau vēl jāņot ;) Bez tam aizmigt tāpat nesanāca. Bet šodien tuvojoties vakaram kļuva arvien grūtāk.
Varēju salīdzinājuma redzēt kautrību. Bet es neiespringstu savā dzīvē. Nav neviens `tuvu apkārt` un nav.
Laiki tā nemanot ir mainījušies, no tiem, kad mūs visur vadāja Kampars, uz tiem, kad es.
ja pārskaitītu "atbildības sfēras", tad
šodien zvanīja tenisa partneris, jaunnedēļ aiziesim, uzsitīsim. (jo sestdien jau laikam medības) Dzīvokļa kaimiņi pa laikam dzird dzeltenās pūkainās piesitienus.
šaušanā pašam žēli, kā notiek, bet nu vismaz notiek.
karatē, tur viss notiek cerīgāk. Bet gan uz ko cerīgāk!? Ir vnk labi.
skriešanā oktobris bija cerīgāks 170km. Kas tagad notiek skriešanā nezinu, skrienu pa brīžam.
auto tiek pielabināts. Mācos pielaist karburatora auto `uz pirmo`.
veselība. vēdera izeja liekas vieglāka kā agrāk, tas labi, laikam. (agrāk nebija grūti, tagad ir vieglāk :) )
ceļi vispār ir aizmirsti kā suga. Tagad tikai kustās mazliet tukšāki, bet gan jau saeļosies paši.
kreisā augšstilba aizmugurējā saite turpina būt, bet ir iespaids, ka arvien mazāk.
Būs apmēram gads apkārt kā kreiso cirkšņa saiti sastiepu. 100% vēl nav atpakaļ, bet ir gandrīz labi.
galva :D ... nesāp, gauži retas ir tās reizes, kad sāp, varbūt 2x gadā. Un tad arī - 1x slāpju izsauktas.
rokas, tas nags, ceru neparādīties vairs ķirurga kabinetā, lai gan izlīdis saules gaismā vēl nav.
zobi gaida, bet tie, kas viņu ēd - ne. Velkos pie zobārsta, bet neaizvelkos.
acis, neviens netaisa vingrinājumus. stagnē.
sirds, drusciņ, retu reizi iedur. Vajadzētu, vajadzētu parādīties dakterim, bet vai to izdarīšu? varbūt arī, ka ne. Nav kas pastumj, gandrīz jau neviens neko arī nezina.
es jau esmu neteicis, ka pēc iesnu saķeršanas, kādu laiciņu pēc izrakstīju sev 20 .... skrējienus. Kļūst labāk.
draugi?
es jau ne... |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}