| May. 23rd, 2010 09:01 am sapnī biju milzīgā ūdensparkā. patēvs sauca mani līdzi, un es gāju, bet, šķiet, ka viņš taisījās iet kādu bīstamo distanci un pirms tam noprasīja, vai droši zinu, ka tikšu līdzi, teicu, ka jā, bet kaut kur pa vidu bija divi ceļi, divas iespējas, jautāju, kurš īstais, minstinājos, bet viņš nesadzirdēja, pagrūda mani malā un nolamāja par gļēvuli. šis ir viens no pavedieniem, kas sapņos mūžīgi atkārtojas- patēvs, kura priekšā kaut kā negribēti izgāžos un uzklausu to, ka "no manis nekas labs nav sanācis un nesanāks".
tad nomierinājos un plunčājos ar draudziņiem, brīžiem bija laiks un ātri šļūcienlidojumi, kas bieži beidzās ārā no baseiniem, brīžiem bija kaut kur jāsteidzas, nesapratu, kur, bet sajūta bija laba, tā it kā varētu palikt ūdenī mūžīgi. iekšā ūdenī visi cilvēki bija bezgala draudzīgi un tavi, ārpusē nemitīgi mazītiņas nodevības, atsvešināšanās un milzīga kailuma sajūta, aplis atkārtojās visu laiku, tu izkāp un gribi vienīgi atgriezties.
tad pēkšņi es sēdēju peldkostīmā datorzālē blakus e., un gūgloju visādus specifiskus itāļu izteicienus. mani milzīgi nez kāpēc ieinteresēja mājaslapa, kuras virsraksts bija "italian expressions: fears, weakness and sadness", un sēdēju un ar lūpām veidoju visus tos vārdus, mana sapņu loģika bija šo to aizlienējusi no spāņiem, viss šķita nedabiski līdzīgi. tā vai tā, tad e. ievēroja šito visu un izbrīnīti teica, ka, ja es gribu viņam ko pateikt, es taču varu visu pateikt angliski, kāpēc man pēkšņi vajag itāļu izteicienus un vēl šādus.
tajā brīdī mēģināju iegaumēt, kā itāliski pateikt: es nevaru, man nesanāks, un sāku domāt ko atbildēt.
"es gribu iemācīties skumjas visās pasaules valodās," teicu un
pamodos. Leave a comment    |
