[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Marts 22., 2007 | |
|---|---|
| 22:12 [Link] |     Nesen lasīju rakstu par Kuršu ķoniņu brīvciemiem Kurzemē. Tiem, kas nezin, tad Kuršu ķoniņi ir tie seno kuršu pēcteči, kas dažādu apsvērumu dēļ drīkstēja saglabāt savu brīvību un privilēģijas cauri gadsimtiem. Iespējams viņi ir Kuršu valdnieku, vai garīgo līderu pēcteči. Tad lūk kā likums pie viņu ciemiem pat mūsdienās ir sastopamas mežu audzes, kuras ir neaizskaramas. Tajās nedrīkst iet bez vajadzības, pārkāpējiem rādoties visādi māņi un pēdējā vētrā sagāztos kokus ļaudis novāca tikai no ceļiem pašā mežā iekšā neejot. Šo seno likumu ievēro pat tie cilvēki, kas ciemā dzīvo tikai neilgu laiku, acīm redzot senā kuršu svētbirze joprojām cilvēkiem iedvešs bijību un cieņu. Vēl 14-15 gs. Šajās birzēs Kuršu ķoniņi sadedzināja savus mirušos pēc senajām pagānisma tradīcijām. Njā prieks, ka Latvijā vēl ir kristietības mazskartas vietas, kur cauri paaudzēm joprojām tiek uzglabāts šis tas no senajām zināšanām, kas kā vāra atblāzma sasniedz mūsdienas, senu un mūsdienu sabiedrībai varbūt smieklīgu ticējumu un paražu veidā. Lieki piebilst, ka no kuršu brīvciemiem ir cēlušies daudzi ievērojami Latvieši. Piemēram pirmskara Latvijas ģenerālis M. Peniķis. Mūzika: Jumprava-Peldētājs |