(no subject)
« previous entry | next entry »
Feb. 28th, 2022 | 11:55 am
Žēl, ka nekad nevar kļūt par vecu sirdssāpēm. Ar laiku tikai var nākt klāt fiziskas sirds problēmas.
Balansējot starp stāvokli, cik ļoti man vajadzētu distractoties ar tagadni un cik daudz ļauties. Abi stāvokļi mijas. Ļaujos, līdz pazūdu visos naratīvos. Ateju ar elpām un skatiena ķeršanos pie priekšmetiem vai kas nu notiek ikdienā. Šķiet, ka te vēl ir tik daudz traumu.. varbūt domas par pilnīgumu tikai tad, kad būšu kopā. Vēl tie brīži, kad varbūt jūtu attālināšanos un manis nomaiņu ar citiem cilvēkiem. Viss dursta kā mazas adatiņas. Es zinu, protams, zinu, ka aiziet tie, kam jāaiziet, es zinu, ka viss sākas ar sevi, pamatiem sevî. Es zinu.. bet šobrīd es esmu tur, kur esmu. Rakstot par daudz, daloties ar savu haosu daudz un daudzviet noteikti nevietā, sāpot bez nojēgas, raudot un izolējoties. Man joprojām patīk saule, skatos uz tām darbiem, bet jēziņ. Cik daudz vienas dzīves laikā var sāpēt, cik daudz, šis jau ir drusku par nekaunīgu.
Balansējot starp stāvokli, cik ļoti man vajadzētu distractoties ar tagadni un cik daudz ļauties. Abi stāvokļi mijas. Ļaujos, līdz pazūdu visos naratīvos. Ateju ar elpām un skatiena ķeršanos pie priekšmetiem vai kas nu notiek ikdienā. Šķiet, ka te vēl ir tik daudz traumu.. varbūt domas par pilnīgumu tikai tad, kad būšu kopā. Vēl tie brīži, kad varbūt jūtu attālināšanos un manis nomaiņu ar citiem cilvēkiem. Viss dursta kā mazas adatiņas. Es zinu, protams, zinu, ka aiziet tie, kam jāaiziet, es zinu, ka viss sākas ar sevi, pamatiem sevî. Es zinu.. bet šobrīd es esmu tur, kur esmu. Rakstot par daudz, daloties ar savu haosu daudz un daudzviet noteikti nevietā, sāpot bez nojēgas, raudot un izolējoties. Man joprojām patīk saule, skatos uz tām darbiem, bet jēziņ. Cik daudz vienas dzīves laikā var sāpēt, cik daudz, šis jau ir drusku par nekaunīgu.