aptumšotā versija - Snorri Sturtluson

Snorri Sturtluson

« previous entry | next entry »
Jan. 12th, 2006 | 12:53 pm

2005. gada novembris. Ceļš uz Snorres piemiņas vietu Reikholtā (Reykholt).

Horhe Luiss Borhess (Jorge Luis Borges) (1899-1986)

Snorri Sturluson (1179-1241)

Tú, que legaste una mitología
De hielo y fuego a la filial memoria,
Tú, que fijaste la violenta gloria
De tu estirpe germánica y bravía,
Sentiste con asombro en una tarde
De espadas que tu triste carne humana
Temblaba. En esa tarde sin mañana
Te fue dado saber que eras cobarde.
En la noche de Islandia, la salobre
Borrasca mueve el mar. Está cercada
casa. Has bebido hasta las heces
deshonor inolvidable. Sobre
pálida cabeza cae la espada
en tu libro cayó tantas veces.

Tu, kas saglabāji pēctecībai mītus un atmiņas par uguni un ledu, tu, kas pierakstīji savas pārdrošās ģermāņcilts asiņainās uzvaras, viennakt pārsteigts atskārti, ka tavas nožēlojamās cilvēka miesas dreb zobenu priekšā. Tai bezcerības naktī tev nācās saprast arī to, ka esi gļēvulis. Islandes naktī sāls vētra sabango jūru. Tava māja ir aplenkta. Līdz mielēm tu esi tukšojis neaizmirstama apkaunojuma kausu. Pār tavu bālo seju krīt zobens, kas tik daudzkārt ir kritis tavā grāmatā.