as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - karaliski klūmi

vakarnakt liidz seshiem skatiijos juutjuubee filminjas par bushu. vispaar cilveeki paaraak nemaak smuki njirgaaties. dazji bija pamīlīgi. vispār man labāk patika maikls mūrs.amm, grāmata. līdz brīdim, kad viņš tur piemin valstis, kuras palīdzēja asv piekaut irākiešus. viņš, protams, drīkst ņirgāties, ka mēs maziņi un dumji. bet ja nemaldos, tur uzskaitījumam pa vidu bija kaut kas tāds: 'kaut kādas salas- where the hell is that?, kaut kādas citas salas- does this really exist? ,lithuania- nazi colobor...(nu neuzrakstīšu es to vārdu pareizi), latvia- oh, nice, another nazi collaborators (apskatījos tildē)... nu un te man apsāpējās sirsniņa. visus aizspriedumus par latviju paciešu, šito gan ne. ž. saka, tas tāpēc, ka man patiesība kožot acīs. nu, nē. ne jau tāpēc. tad es aizmetu 'dude, where's my country projām' , man nepatīk ka par mani, man patīk, ka par amerikāņiem ņirgājas. palasīju divas citas. buša disleksikonu un vēl vienu. tad atkal atcerējos, ka tā ir tāda padumja izklaidīte, savā nodabā dumpoties. vakar nenoturējos. skatījos kā citi dumpojas, un atkal atkal atcerējos, ka šitā ir dumji. tāpēc visi kaut cik saprātīgie man nepatika. http://www.youtube.com/watch?v=fbqff_-ZvW4 - šitais savukārt bija tik mīlīgi primitīvs un nesarežģīts un nepamatots, ka es dikti smējos.
sarkozī būs. lai jau franči revolucionējas, ja ķer kaifu. sarkozī būs, man arī patiktos sego.