sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu? -

Piemēram, man nav zināms, ka kāds būtu pievērsies jautājumam, kā izskaidrot pretrunu, kas radusies aiz norādījuma, ka Melnais bruņinieks ir akls. Abās reizēs, kad viņš parādās, traģēdijas lasītājam vai skatītājam jādomā par aklumu tiešā nozīmē: Pirmajā cēlienā Melnais bruņinieks uznāk, „atspiedies uz vedēja”, piektajā cēlienā „viņu ved kāds zēns”.
Bet, ja Melnais bruņinieks būtu fiziski akls, tad savāda liekas cīņa, kādai Rainis liek risināties starp viņu un Lāčplēsi traģēdijas beigās. Taču jau pirmais Melnā bruņinieka zobena cirtiens ir tik trāpīgs, ka tūliņ ķer Lāčplēša ausi. Kad Lāčplēsis pēc tam noņem no zelta spilvena Gaismas pils atslēgu, Melnais bruņinieks atkal to sacērt.
Pats zīmīgākais: Kad Spīdola, Lāčplēsi sargādama, nostājas viņam priekšā, bet, satrūkusies no Laimdotas kliedziena, pagriežas uz tās pusi, Melnais bruņinieks, „to izlietodams” – tātad redzēdams! – nocērt Lāčplēsim otru ausi.
Arī fantastiskā lugā, kāda pēc sava sižeta ir "Uguns un nakts", tik „redzīgs aklums” nav savienojams ar elementāro loģiku.

J.Rudzītis. Melnā burņinieka tautība. Jaunā Gaita nr. 54, 1965