Tue, Jun. 15th, 2010, 08:27 pm
Harmonija

Kas tā ir par vīziju? Mirāža manā dzīvē...
Nekad vēl nav izdevies iegūt kaut ko daudz maz līdzīgu. Jau ilgāku laiku iekšējā disonanse pat neizpaužas dzīvē radoši. No iekšējās traģikas neiznāk nekas skaists.
Tikko satiekoties es jau domāju par šķiršanos.
Nē, šķiršanās nav iespējama. Var notikt attālināšanās, bet ne no kā bijuša tāpat vien nemaz nevar izšķirties.
Šodien meditācijā paskatījos, kāda būtu mana dzīve, ja nebūtu šī satuvināšanās, ko arī par satikšanos nevar nosaukt. Es to neredzēju.
Dīvaina, atkarīga apmātība vai mīlestība?
Lai iet ratā, kas ir, tas ir, un lai kādā vārdā saucams, tas ir kaut kas mūžīgs un vienmēr pastāvējis, kaut uz vienu brīdi tas ir bijis tas, pēc kā es mūžību esmu ilgojusies, tāds brīdis, kurš ir tā vērts, lai mūzību ilgotos un tad sagaidītu.
Cik cilvēki tomēr ir savtīgi. Kad pašai labi, tad arī vispārēju dzīve un dzīvība liekas taisnīgaka un paciešamāka.