|
Marts 19., 2011
 | 21:52
Bet vispār ar strofisko dzeju manas jaudīgākās atmiņas ir kautkāds pasākums uz AB dambja, kad man jau bija mēreni noriebusies tā LV literātu sabiedrība,
un man piepeldēja klāt Bergmanis un konfidenciālā tonī teica: "Ieva, es dzirdēju, ka tu esi uzrakstījusi sonetu vainagu un sajukusi prātā. Tā saka, ka tie, kas uzraksta sonetu vainagu, sajūk prātā."
Es viņu apbēdināju, tbš biju tikai uzrakstījusi sonetu vainagu, mentāli jutos pat stabilāka kā parasti. Un tas vainags uzrakstījās nepieklājīgi viegli. Tāpēc, ka toreiz man prioritāte bija dabūt atskaņas kārtībā. Tagad plānoju pārlikt akcentu no perfektām atskaņām uz mazāk perfektām, zato stilīgākām atskanām un tā kā drusk jēgu ar'.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
