multimāksliniekam armīnam ozoliņam kāds draugs dzim­šanas dienā uzdāvināja, pareizāk sakot, izpūta, lielu ziepju burbuli un ju­bilārs to, ar plaukstām no apakšas vēdinot, noturēja gaisā visu moriseja dziesmas every day is like a sunday laiku. brīžiem, kad burbulis nolaidās pavisam zemu, ozoliņš metās ceļos un tricināja gaisu tuvu grī­dai, brīžiem, kad tas bija uzdzīts halles augstumos, lēkāja un vēdināja ar pa­celtām rokām virs galvas. dziesmas beigās burbulis nokrita uz pa­klāja un sa­plīsa, bet visi klātesošie to pavadīja ar aplausiem un skaļām ovācijām.