| Haoss, ne literatūra |
[Jan. 3rd, 2004|04:46 pm] |
Nu tā. Ar visu savu neizprotami sviestaino sajūtu dodos mājup. Mana daļa projektiņam ir sacepta.Glīši.
Saņemšos, esmu iemācījusies. Vakar mani samīļoja Viesturdārzs, pat ne samīļoja-palīdzēja savākties. Tas rajons ar milzīgajām, spēcīgajām un savādi grezni tērptajām mājām, ar majestātisko klusumu, ar simtgadīgajiem kokiem, ar sniegu komplektā ar sauli. Ar to mīlīgo lauvu pāri. (Katreiz liekas savādāk-nu kura no viņām ir sievišķā dzimuma, kā jums liekas?)
Es saņemšos. Protams, Tev ir taisnība. laikam jau tāpēc sāp.
Rīt man jābūt racionālai, tādēļ šonakt nekādu gadsimta lēmumu,attiecību skaidrošanu un secinājumu nebūs.
Es saņemšos ieskatīties realitātei acīs.
Ir ok. Es nečīkstu, tiešām.
Došos iepirkt vienu fīču mājoklītim.
Pašas komfortam.Tā kaut kā.:) |
|
|
