- - Meitenīgi

Uj cik labāk viss izskatās, kad nomazgā logus! Es tā palēnām. Vispirms ar švammi nomazgāju, tad ar lupatiņu notīru un beigās avīzi uzspodrinu. Kad nogurstu no vingrošanas loga ailē un rokas no gaisa trūkuma plastmasas cimdos nosvīst- piesēžu uz matrača pie dekonstruētā loga paliekām, iedzeru siltā garšvielainā pienā šķīdinātu šveices šokolādi, kuru vakar uz izlaidumu uzdāvināja kāds no pateicīgajiem Bērnu Mājas vecākiem. Klausos Billijas Holidejas mīkstajā, opijainajā balsī, apmierināta aplūkoju padarīto un to, kā gaisma visādi ar mani koķetē un glaudās. Mazliet uztraucos, ka nesēžu tumšākajā dzīvokļa istabā ar putekļiem piebāztu degunu un neklabinu zilganā monitora gaismā spriedelējumus par pēcnāvaes dzīvi jūdaismā, vai vismaz reinkarnāciju Origena darbos.
Eh. No vienas zasiģelkas uz nākamo. Iešu vismaz to logu pabeigt mazgāt, kamēr vēl nav galīgi satumsis.