Nr. nozagti |
[22. Dec 2008|11:56] |
Visas brīvdienas nozog mirkļi un miegs. Dažādās pilsētas malās, dažādos diennakts laikos, dažādos līkumos. Bez jelkādiem likumiem. Es pametu Tev mazu glābšanas riņķi. Izmakšķerēju Tevi no skumju jūras. * Kamēr rakstu pastkartes ārzemju mīļajiem, tikmēr Tu vēro. Kamēr gatavoju Tev garšīgņammas, tikmēr Tu vēro. Kamēr gludinu rītdienas tērpu, tikmēr Tu vēro. Un pat kamēr es mēģinu iemigt vai pamosties, tikmēr Tu vēro. * Es zināju, ka Pompeju pazudināja Vezuvs. Tu gan nē.. |
|
|
Comments: |
Viņam ir ļoti daudz laika ko veltīt Tev, tā šķiet.
Viņš izzog mani laikam un ielīmē savā kolāžā. Es to vēroju no malas. Mhm.
Bet ir bail no tā, ka 1) var iepatikties, kā tā kolāža izskatās; 2) var `ta ielipt, ka netikt vairs no tās prom; 3) man tomēr vairāk patīk gleznas, autordarbs... Šai gadījumā. Kolāžās viss pazūd. | |