|
December 22nd, 2005
11:06 pm - par draudzību 2 Biju vakariņās ar (pat nezinu, kā teikt - draudzene vai bijusī kursabiedrene) Anitu (saukšu viņu tā - baigi sprauni šitā maskēties;). Pa šiem gadiem viss ir mainījies, viss. Mēs esam aizgājušas katra pilnīgi citā virzienā...
Man ir ļoti žēl, ka viņa vairs nelasa grāmatas un neinteresējas par to, kas notiek pasaulē, un neiet uz teātri (izņemot gadījumu, ja tikusi pie VIP ielūguma vai kaut kā tamlīdzīga).
Viņai, iespējams, ir žēl, ka man nav vīra un bērnu un es neceļu māju, un man nav jāizvēlas kādu suni pirkt un kādam trenerim labāk dot skološanai.
Man ir ļoti žēl, ka viņa koķetē ar bārmeni tādā pārtikušas un jau drusku apvītušas sievietes tonī (nu, puisīt, kā tad tu mani pārsteigsi, cik ļoti centīsies, lai es tev atstātu kārtīgu dzeramnaudu - tā viņa, protams, neteica, bet man tā vien šķita, ka dzirdu tieši to).
Viņai, iespējams, ir ļoti žēl, ka neesmu bijusi atpūsties ne Ibicā, ne Tunisijā, ne Krētā, ne Sardīnijā.
Man ir ļoti žēl, ka man ar viņu vairs nav interesanti.
Viņai, iespējams, ir ļoti žēl, ka aiz sena ieraduma, viņai jātērē laiks, reizi dažos mēnešos tiekoties ar mani.
Man ir ļoti žēl, ka man nebija skaidras naudas, bet terminālis niķojās, viņai bija skaidra nauda, bet viņa neatstāja dzeramnaudu (atprasīja pat 20 santīmus par tējai nepielikto citronu).
Viņai, iespējams, ir pilnīgi vienalga.
|
Comments:
īstenībā - šausmīgi pazīstama aina. tik pazīstama, ka kaut kas manī notrinkšķēja, tavu stāstu lasot. tevī ir dievīga žults, jubilācija, tavu niku rakstot, es nelāgā smīnu. vārds 'giubilazione' itāļu valodā nozīmē 'pensionēšanās'... ko tas nozīmē angļu un franču valodā, es zinu. 'līksme', 'gaviles'. eh...
bet šai situācijā - telle quelle es to iedomājos ar sevi vienā no galvenajām lomām - ir viena principiāla atšķirība - man nav žēl, jo katrs pats izvēlas un, attiecīgi, ir atbildīgs utt.
Bet no tā jau arī ir visvairāk bail - ka izdarītā izvēle ir nepareiza, neatbilstoša, nejēdzīga... Ka tā otra - tā gan būtu tāda laba, pareiza, tā, kā vajag, tā, kā visiem kārtīgiem cilvēkiem...
p.s. Paldies par to žulti - biju jau sākusi to zaudēt - tāda kusla un mierīga, zinies, paliku... p.s.p.s. Līksmie večuki:)) Tādi nebēdņi;)
| | | fear no more the heat o' the sun, nor the furious winter's rages | (Link) |
|
bet baiļu pārvarēšana ir viens no laimes priekšnosacījumiem!
atbilstība - vislabākā Sev! UN jēga - to radi Tu! TURKLĀT piekāst tos visus un kārtīgos cilvēkus - vai nav forša doma piektdienas rītā, kad viņi visi kārtīgi guļ?
| From: | jubilacija |
Date: | December 23rd, 2005 - 09:42 pm |
---|
| | Re: fear no more the heat o' the sun, nor the furious winter's rages | (Link) |
|
aha, es viņus piekāsu, kamēr viņi gulēja... ...tad viņi pamodās un piekāsa mani! Tāda, lūk, jauka pirmsziemassvēku dieniņa... |
|