es nepiededzināju pīrāgu, un vairāki cilvēki teica, ka garšoja. tas pats par sevi jau ir labi. cerams, ka pietiekami labi. par citām lietām, nu, tur jau vienmēr tā domīgi. tagad autobusā krēslu rindā tieši aiz manis cilvēki skaļi bučojas. man mazliet gribas ēst, jo visu dienu jutos vairāk vai mazāk nelabi, un tādēļ esmu ēdusi tikai vienu zaļu ābolu, dažas zaļa kabača strēmelītes un vienu ābolu kēksiņu ar karameļu pildījumu (jau pēc visām vakara gatavošanas utt uztraukumu vētrām).
nošķaudīties