Ir beidzot sniegs un gaiss atkal smaržo tā, kaut kā savādāk. Aukstums šķiet attīra un sniegs apsedz mani, nomierina un stāsta, ka nav jāsatraucas. Es šķiet pamodos no rudens snaudas. Un jā, sniegs dod arī priekšsvētku sajūtu.
Visu papildina Igo. Koncerts tik baudāms, ka mana dvēsele staro. Es dziedāju līdz un man pat kļuva vienaldzīgi citi cilvēki, viņi vairs mani nekaitināja un netraucēja baudīt mirkli. Dažu dziesmu man pietrūka, bet varbūt ja tā būtu skanējušas, es galu galā apraudātos, tā no sirds.
(Es Tevi dievinu mazliet.)



p.s. es tagad ļoti gribu dzeltenas kurpes. :)