netīšām sanāca romantiska gaisotne pašai ar sevi - bijībā par to, ka varētu pazust elektrība un es neredzētu, no kā man ēst savus roltonus, tad iededzu savu pēc vīnogām smaržojošo sveci, turpināju ērti sēdēt savā mīkstajā, zaļajā halātā un skatīties Nikitu, kur bija bailīgs moments, kura brīdī es sadomājos visu ko jauku un palika tik pat silti ap sirdi kā silti ir tikko sagatavoti roltoni un uzdzerts malks ūdens.
tas ir tikai viens teikums : )