Vēl man beidzot izdevās nodefinēt to ko tagad sauc apziņas introspektīvā pauze. Tas ir tad, kad, visbiežāk noguruši, miegaini vai aizdomājušies zaudējam acu fokusu & veramies vienā, neskaidrā punktā; galvā tad bieži nav nekādu īpašo domu, ir tāds vieglums prātā; tas ir kā meditācija „vieglā formā”. Nezinu gan vai visiem tāds stāvoklis/darbība ir piemitis?

            Es arī klausos Krispina Glovera mūzikas albumu & nu ir viņš mazliet dīvains. Bet pats Krispins īstenībā ir izcils aktieris, nav šaubu par to. Un vēl viņš bija pie tā Deivida Letermena. Zem LSD. Divreiz.