šobrīd mācoties man sirds vai plīst pušu no nostalģijas kā bija iepriekš mācoties sesijām, kad epasts vai plīsa pušu no visādām informācijām, špikeriem un neskaidrībā, kad vai taisījām skype randiņus ik pēc pāris stundām, lai pārrunātu neskaidrības, vai katra ar silpurene sēdējām savā istabā un tad satikāmies uz pārrunām virtuvē.
šobrīd visi pilnīgi izmiruši, lai arī rīt viens no lielākajiem eksāmeniem. par pārrunām un skype tad tā, tas draugu bariņos, bet nu epastā vismaz kaut kam vajadzētu ielidot.

beigšu nostalģēties un iešu mācīties, lai gan alus iedzeršana pēc eksāmena, kā uzsitiens uz pleca, ka vismaz biji centies man šķiet trūkst visvairāk.