Nezāl`s jau neiznīkst - smaržu zagšana

tas jau nav nosodāmi, ka man patīk nozagt smaržas. nu, tā vienkārši pieiet pie ledusskapja un apostīt svešus produktus (kūpinātu gaļas klucīti), vienkārši tāpat paēdot no smaržas vien, vai arī veikalā apostīt puķes, apelsīnus, ābolīšus... da jebko, kas vilina.
skaņas gan man neviens nedod zagt. tās pašas lien ausīs. (nē, nu smakas ar reizēm tā vardarbīgi-pretīgi) trokšņi, ne man domātas sarunas, mūzika ne manai gaumei. vistrakāk man kādam gribējās rādžiņu iebāzt nu ziniet kur, kad bijām uz dārzu. blakus esošie (dārzkaimiņi) klausās star efemmm uz pilnu klapi nu tā ka bez maz kilometra rādiusā visiem disene. eu, bet normāli ne, mēs aizbraucam paklausīties putnos un tajā, kā vējš spēlējas kokos, bet jāklausās madonnā. visabsurdākais man šķita, ka šiem dārza būdiņā satelīts. nē, nu, ok laikmets tāds, bet vai ir vērts savilkt sazin ko būdā, ja tur aizbrauc nedēļas nogalē. da, ta vispār priekš kam dārzs, sēdi savā pilsētās istabā pie tv, interneta ta velnsviņsazin vēl kā visa...
ei, aizrāvos. nemaz ar šito negribēju te spļaudīt, bet sanāca. emocionāls māls es šodien.