būvē vēl jaunāku māju, no rīta izklausijās ka tur dzīvo kāds vecs un noguris zlonis. viņš sauca pēc godam nopelnītās pensijas. man patīk ka snieg un mājās deg daudzas mazas lampiņas. man patīk ka būs vasara jau drīz un viss būs viegli, būs aukstā zupa un jaunie kartupeļi ar sēnēm un siltas zemenes un skābas ērkšķogas. un dilles visam pāri un klāt. man patīk ka mana mamma ir apburoša un es izaugšu un būšu tāda pati. man patīk kā Sofija smejas. varbūt iemācīties vārī klimpu zupu? Vēl man patīk ka pieturu pie manas mājas sauc Eiženijas iela, jo tā sauca manu visdārgāko omīti. Viņa krāsoja matus ar zilajiem graudiņiem. ( Viņu sauca Eiženija, nevis Eiženijas iela)