sapņojam

likvidet:

no shodienas sapnja atceros zirgu, kuram bij uzshkeersts veeders un no kura karaajas aaraa iekshas, nezinu, varbuut taas bij plaushas, anatomiju nepaarzinu diezko laaga. vinsh bija melns, dikti nemieriigs, visu laiku nikjojaas, staajaas uz pakaljkaajaam un zviedza, bij dikti neapmierinaats ar dziivi, bet nevar jau paarmest njemot veeraa jau ieprieksh rakstiito par vinja nelaimeem ar valjeejo veederu. tad paraadiijaas kaadas 10 reizes lielaaks milzonis, ariidzan zirgs un centaas vinju savaldiit. shis bija balts un acis aarkaariigi labsirdiigas un liidzjuutiigas. bet kaa jau tas bij paredzams un kas ir raksturiigi man - nekaada skaista nobeiguma nebuus, es laikam te pamodos vai arii vienkaarshi taalaako neatceros. interesanti tas, ka es shitanii sapnii neparaadiijos. tas diezgan neraksturiigi maniem sapnjiem.
atceros veel citu siiku sapnja fragmentu.
es vadiiju lielo kravas mashiinu un peekshi kaukas nogaaja greizi un tas milziigais autombiilis uzmeta apkaart kaadus 7 kuulenjus liidz iedragaaja kaiminjseetaa. es gan kautkaadaa veidaa ar veelvienu cilveeku, kas arii bij tai kravas mashiinaa iztikaam no mashiinas aaraa un necietaam avaariju. taalaak jau tas gruzaviks paarveertaas par dalju no tur esoshaa šķūņa un visaadaam veljas auklaam. un mees tik staigaajaam apkaart ap to vietu un nevareejaam izlemt, vai teikt kaiminjiem, ka mees esam vainiigie, vai laisties lapaas. protams, shitanii nesakariigajaa vietaa sapnis beidzaas.