šodien es beidzot pieklājīgi piecēlos tā, ka var paspēt uz uķi ķuķi kekavas škūņa škirbā kakis ar kepu kasa kermeni barišņikovas lekciju pulksten 8:30.
trīsreiz drīkstat minēt, vai bija jēga to darīt.

labi, ka kāds almighty power lika man ieslēgt datōru un ieskatīties epastā, ko es galīgi parasti no rītiem nedaru. laikam tā bija ziņkāre par to, vai mesija ir atbildējusi uz pēdējiem mani ārkārtīgi interesējošajiem neatbildētajiem jautājumiem komentāros - piemēram, par modinātāju datōrā un tamlīdzīgi (hint: viens beidzas ar o.O ).
lielākā maģija ir tajā, ka es actually ieskatījos epastā. un līdz ar to atklāju, ka šodien tā sasodītā lekcija nenotiek, un es būtu mierīgi varējusi pasust vēl vismaz divas! ja ne pat trīs! vai, īpaši slinkā un veiklā gadījumā, gandrīz četras stundas!!

bet tagad varbūt es dabūšu divas jaunas kleitas. un audumu svārkiem/kleitai/ko nu es gribēšu ņemt un pašūt. which is kind of cool.
bet laikam tomēr ne, sāk izskatīties, ka tikai trešdien. eh.
tad jau atpakaļkāpiens iekš miga it is.

āh, un vēl man radās satriecoša ideja, kā pamudināt sevi celties laicīgāk un nekavēt lietas - vajag atalgot sevi pr produktīvu piecelšanos.
mans pašreizējais variants - celties 40min agrāk un skatīties hausu!