Vakarnakt pamanīju zem soliņa miniatūru, pūkainu trusēnu. Pieliecos, paņēmu rokās, viņš tāds silts, silts. No soliņa uzvēlās vēl viens silts pūku kamols - tikpat miniatūrs kaķēns. Trešais pūku kamols tai pat brīdī pieglaudās man pie rokas. Parādījās vēl trīs tādi paši, pats nezinu, no kurienes. Tādu mīļumu aplenkumā savu mūžu nebiju bijis, un visi tik sasodīti silti un skaisti, un murrājoši, un klāt pieglaudušies...

Nu jā, un tad es atjēdzos, gultā gulēdams un truli telefonā blenzdams. Pat aizmidzis nebiju, nē, vienkārši uz brīdi realitāte atslēdzās, atcerējos, ka pirms brīža tak patiešām vēl turpat gultā tiku gulējis un tai telefonā blenzis.