bettyboob -

Atceros glītrakstīšanas stundas pirmajā klasē, kad ar katru burtiņu bija jāpiepilda lappuse. Tagad daru tāpat - cītīgi zīmēju, piedomājot par katru svītriņu. Hiraganas patskaņus jau zinu, bet tas ir piliens jūrā, kas vēl izsmeļama.

Šodien līst, bet te jau var dzīvi nodzīvot neizzejot no zemzemes vai virszemes tuneļiem. Gribēju nopirkt kafiju un ūdens vārītāju - ieiet veikalā un, čiks, nopirkt. Figu, kas tev deva! Vispirms mani aizturēja policists baltos cimdiņos un apaļā cepurē, kurš no sirds man vēlēja labu un par visām varītēm gribēja parādīt pareizo ceļu. Reidīs restrūm? Es kratu galvu. Subway? Nē, paldies. Nu tad vismaz autobusu termināls? Ar pūlēm tiku vaļā, bet tad pa īstam apmaldījos. Gāju, gāju kamēr nonācu japāņu pusaudža galvā, nu, veikalā, kur var dabūt visnereālākās lupatas, kuras pat grūti par apģērbu nosaukt, un apavus, kuros var visko darīt, bet ne paiet. Un pārdevējas tur bija TĀDAS hentai princeses! Mini šortiņos, zeltā un lakādās. Uzkasītas čolkas un strelkas līdz deniņiem. Nu ja, bet parastā veikalā nopirkt kafiju neizdevās, tur manas patskaņu zināšanas nepalīdzēja. Gāju vien uz Starbucks un par 1200 jēnām tiku pie Kenijas blend.

Vakar bija tik dīvaina diena, ka vienā brīdī mēs abas ar spānieti neizturējām un sabrukām smieklu lēkmē pār divām mazām nevainīgām porcelāna tasītēm kārtējā franču vai beļģu stila kafejnīcā, uz kuru bijām aizvestas, laikam jau smalkuma pēc. Vienkārši brīžiem te viss ir tik Jocīgi. Ak vai.