Tikko uzzināju ka ķīniešu valodā 蒙 nozīmē tumsu, nevīžību un Mongoliju.
Vispār jau japāņu valodā Ainu un mežoni arī apzīmē ar vienu un to pašu heroglifu.

Šķirstu ķīniešu vārdnīcu, jo tā ir vieglāk iegaumēt heroglifu japāņu onjomi (ķīniešu heroglifa lasību).
Vispār man jau sāk šķist ka japāņu valoda ir krietni sarežģītāka par ķīniešu valodu, jo ķīniešiem heroglifs gandrīz vienmēr lasās vienādi, ir samērā vienkārša gramatika, 4 (?) vienkārši toņi (starp citu, latviešu valodā, ieskaitot garumzīmes, arī 4 toņi itkā), un fonētika arī vienkāršāka nekā japāņiem.

Japāņu valodā heroglifu var izlasīt daudz dažādos veidos un tas ir atkarīgs tikai no vārda un konteksta, turklāt ir kunjomi - japāņu lasība un onjomi - ķīniešu lasība. Onjomi līdzinās ķīniešu izrunai. Piemēram, 子 heroglifs (bērns), japāņu valodā lasās kā "ko" (kunjomi), "ši" (onjomi), (vēl ir varianti : ス ツ -っ.こ ね; い き ぎ く け ねっ, bet tas tā), ķīniešu valodā: zi, zǐ. Līdzīgs japāņu ši.

Onjomi ir tas, kas vienmēr tracināja - kad 10 heroglifi lasās onjomi apmēram vienādi - sjū, dzjū, etc...