| |
[Jun. 18th, 2025|06:00 am] |
neprotu vasaru. jūtos šausmīgi. kustos maz un nezinu, kā sevi piespiest doties pa ierastajiem pastaigu maršrutiem.
iepatikās paklusēt. es gan murminu kaut ko pati sev zem deguna nemitīgi. bet tas jau citādi. iesāku adīt. nezinu, ko es daru. vilina tā sajūta, man šķiet. ka nezinu, ko es daru.
ko es vakar nopirku? uzmini nu. štruntiņus, bez kuriem noteikti nevarētu iztikt. ierāmētu "bērns un balodis". nezinu, kur to likt, bet pēkšņi šķita, ka nevarēšu uz to neskatīties. pagaidām esmu to atstutējusi pret kafijas automātu.
pulksteni, tādu noname, kas nemaksāja gandrīz necik. rāda datumu, nedēļas dienu, laiku un soļus. nopirku siksniņas un ietvara krāsas dēļ. man tagad ir koraļļkrāsas periods.
visvairāk patika, ka bija jāmeklē, kur ielikt tam pulkstenim bateriju. es vispār nezināju, vai izdosies to piedabūt pie dzīvības. iemaldījos pulksteņdarbnīcā. bet tur!!!! tur tik mierīgi un klusi. kā uz kuģa. viens no pulksteņiem man tur mīņājoties nozvanīja īsu, bet brīnišķīgi saldsērīgu melodiju. pulksteņmeistars salīka pār manis pasniegto pulksteni tā, ka man nācās pastiepties pirkstgalos, lai viņu saskatītu pāri letei, bet tik un tā neko vairāk par viņa salīkušo muguru neieraudzīju. "jums palaimējās, ka vēl biju te. mans darbalaiks bija beidzies jau pirms stundas," šis laika zobratiņu pavēlnieks mani informēja, pasniegdams man manu jauno mīļmantiņu. noklausījos īsā, bet ļoti noderīgā pulksteņa lietošanas instrukcijā. samaksāju 7 eiro.
vēl nopirku Tūves Jānsones "A Winter Book".
vairs neko citu nenopirku. |
|
|
| Comments: |
izklausās jauki, stiprini sevi, esi priecīga | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}