Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna


May 7th, 2009

parauga trūkums, realistiskais apjukums @ 02:51 pm

Svarīgākais ar to,ko es saskaros mēģinot izvirzīt sev jaunu darbības, rīcības un motivācijas modeli. es saprotu, ka man trūkst izteikta piemēra, kuru sākt analizēt un no kura vadīties. Lielākoties es gan uzskatu, ka visām sakarībām un notiekumiem dzīvē ir cēlonis un ir sekas. Viens ietekmē otru, bet pa vidu paliek pati rīcība, kura tā sacīt jau ir manipulējama, kas līdz ar to arī sniedz iespēju mainīt sekas. Ar nožēlu jāsaka, ka cēlonis nekad nemainās visām tālākajām rīcībām ir viens vienots sākuma motīvs. Problēma globālajā situācijā rodās tajā faktā, ka cēlonis ir tikai katalizators, bet vēl ir vajadzīgs rīcības modelis. Kurš man manāmi patreiz pietrūkst.

Mērķis miglains, robains un neizteiksmīgs, bet tomēr acu priekšā ir. Rodas tikai jautājums, kā pie viņa nonākt. Loģiski, ka viena lieta ir ārējie apstākļi, bet tiem ir arī likumsakarības, un līdz ar to tos var paredzēt un viņiem var pielāgoties. Tā nav tā grūtākā lietas. Jautājums rodas kā pakārtot savu rīcību apstākļiem, un radīt situāciju, kad domas nonāk līdz rīcībai.

Tādējādi arī rodas jautājums, kur lai rod šo rīcības modeli, no kura iedvesmoties rīcībai. Patreiz ir tā,ka ir nesakaitāmi modeļi, kas nav adekvāti esošajai situācijai, līdz ar to arī nav iespējams viņus iedarbināt. Tādējādi radot aizķeri,aizturi vai cita veida bremzi visā situācijā. Jo pat pamazām no visa atkāpjoties un veltot laiku izpētei. Rodas laika trūkums realizācijai. Cēlonis, lai cik pārstedzoši nebūtu tomēr, porblēma rodas tājā faktā, ka nav skaidrs veids kā sākt rīcību. Ir tik daudz cilvēku un pieeju. Diemžēl tas dīķis mums ir tik mazs, ka rīcība, ko redzi un kuru var analizēt zem sevis slēpj neskaitāmus faktorus, kuriem ir grūti pievērsties, jo tie nav atklāti. Līdz ar to zūd skaidrība par darāmo.

Bet laikam vispārējie modeļi pēc kuriem redzu ir vai nu skatīties globāli, un darīt pēc iespējas vairāk pielāgojoties apstākļiem.Vai arī skatīties globāli un meklēt ceļus, kā panākt, lai apstākļi pielājgojas tam, ko dari. Vispārīgi celt laktiņu. Bet laikam neizbēgami laktiņa vispirms ir jāpaceļ pašam sev. Un tad var celt visapkārt. Katrā ziņa, laikam jau jāpatur šī vīzija pie sevisu un jāgaida,kad viss būs atbilstoši, lai viņa tiktu realizēta. Pats tikmēr rakšu un meklēšu jaunu info. Un turpināšu meklēt savu role model !
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]barvins
Date: May 7th, 2009 - 06:59 pm
(Link)
Var būt tā, ka parauga nav tāpēc, ka dari kaut ko, ko neviens līdz šim nav darījis. Tad atliek vai nu bliezt pofigā un skatīties, kas no ta sanāk, vai arī uzkrāt informāciju, līdz situācija pietiekami skaidra, lai saprastu, ko darīt. Pirmajā variantā ir risks visu sačakarēt, otrajā variantā ir risks nepaspēt vai nesaņemties.
[User Picture Icon]
From:[info]spike
Date: May 8th, 2009 - 04:05 pm
(Link)
Nu es jau kaut kā esmu nosliecies uz prātīgu pirmā varianta formu :)