par ienaidniekiem |
[Feb. 5th, 2004|06:50 pm] |
domāju, precīzāk - par reālu, īstu naidu mūsdienās, vispār dzīvē. Slāj puisis pa ceļu, dāmīte padusē, cigarete rokā un pavisam nopietni runā, ka kaut kādi TIE esot viņa ienaidnieki, tāpēc viņš negribot ar viņiem runāt.
Tad nu iedomāju, ka man nav ienaidnieku:( Vismaz nevienu nevaru nosaukt. Ir ļautiņi, kas mani ne acu galā ciest nevar. Tie dalās divās grupās: 1)nevar atzīties sev, ka patiesībā necieš savu matenei nepiemēroto galvu, tāpēc ērtības labad necieš mani. Lielākoties viņi izsauc tādu Bitīštantes smaidu;) 2) tie, kas necieš citādību kā tādu, jo to vienkārši nesaprot un nekad nesapratīs. Neviens mani nespiež ar viņiem komunicēt.
Ir cilvēki, kuri man nepatīk dažādu iemeslu dēļ, bet tas taču nenozīmē, ka es viņus nīstu. Nu, nav man ienaidnieku. Pat tie, kas man netīšām ļoti gauži nodarīja. Es viņus vairs nemīlu, es neuzticos, bet pilnīgi noteikti nenīstu.
nezinu, vai tas ir labi vai slikti?
Un vai vispār ir tāds reāls naids? Vai tāds eksistē? |
|
|
Comments: |
man jau sen ir bijis klaatesoshs shis pats jautaajums sevii taa arii neesmu sastapusi.
naids (atšķirībā no neuzticības un vienkāršas nepatikas) ir apzināts process, līdzīgi kā atcerēšanās (pretēji aizmiršanai). pie tā jāstrādā un tas jākopj. ja tiešām nevienu nenīsti (un es mocos ar līdzīgu problēmu)... nekad taču nav par vēlu sākt.
| From: | amalija |
Date: | February 5th, 2004 - 07:41 pm |
---|
| | Re: | (Link) |
|
Es labāk tērēšu domu enerģiju kā cita kopšanai. Kauču rožudārzu kopšu;) Ir arī tāda atcerēšanās, kas nav apzināts process, man šķiet;)
toties tādas aizmiršanas, kas būtu apzināts process, naff ;)) ja atklāti, man šķiet, ka ir arī naids, pie kura nemazam nav jāstrādā. kas laužās uz āru, milzīgas pārestības uzkurinātai dvēseles sāpei pieņemot šo formu.....
| From: | amalija |
Date: | February 5th, 2004 - 10:42 pm |
---|
| | Re: | (Link) |
|
par laimi mana dvēsele nav tik ļoti sāpināta, acīmredzot. Ir bijušas dusmas, diezgan mežonīgas, bet tās pārvērtušās skumjās un pagisušas pamazām. Tomēr teorētiski piekrītu, ka šads naids varētu iemājot arī manī. Ptu ptu ptu;)
man te trakoti iepatikās teiciens matenei nepiemērota galva . tobish, vai tu vinjiem ziemas laikā liec uz skolu nākt skūtiem, vai kā?
un ar to naidu man ar iet līdzīgi. pirms meditācijām man jāvēl viss tas labais saviem skolotājiem, tad vecākiem un radiniekiem, tad draugiem, tad visai dzīvai radībai un beigu beigās - saviem ienaidniekiem. un tad es mūž dien ir spiests to nabaga džordžu bušu piesaukt, jo nevienu citu nevaru izdomāt. laika gaitā man tas bušiņš tā pie sirds pieaudzis, ka teju ar bažām gaidu, kā republikāņiem veiksies nākamajās vēlēšanās :)
| From: | amalija |
Date: | February 6th, 2004 - 08:08 am |
---|
| | Re: | (Link) |
|
Sasmējos::)) Es arī vienīgi Bušu varēju iedomāt, tb - visus tos, kas vienkārši tāpat galē nost mazus bērnus utt.... | |