L. pēc manām acīm pateica, kas par lietu, viss ko varēja dabūt pār lūpām ir ''jā, jā?''. RedHair vispār neko tādu negaidīja. Negāju un nevienam neko nekladzināju, sanāca pateikt, jo jautājums ''kā jums iet? pasveicini'' iedūra kā ar dunci.
Skumjākais jau ir tas, ka es zināju, kur ir problēma un biju gatavs cīnīties, bet otra pozīcija simply atkāpjas, jo tā ir vienkāršāk. Pēc tā arī var spriest, kam galu galā, tas bija svarīgāk un vispār kaut ko nozīmēja.
Skumji? Dusmas? Vilšanās? vai ir vērts tagad tā? Es nezinu. Bet kā teica labs draugs ''viss kaut kad beidzas un sākas atkal kaut kas cits, ne labāks, ne sliktāks. Savādāks.''

Protams, ka šajā sakarā man būs problēmas, jo es nekad tā pa īstam neatkopjos. Maita daba tā iekārtojusi.
Bet nu ja, tas salauzto siržu variants tāds bullšits vien ir. Vai tad ne?