|
Novembris 29., 2005
16:18 Skatos uz kādu cilvēku, nu nepatīk, ai,kā nepatīk, tad mēģinu iztēloties viņu bērnībā. Viņu tak mīlēja, ņēma klēpī, bučoja. Ta’ jau viņš nav nemaz tik slikts. Vai arī skatos uz kādu mazu bērnu, nu patīk, ai, kā patīk, tad mēģinu viņu iztēloties esam lielu. Viņu tak nemīl, neņem klēpī, nebučo.... Morāle – nevajk iztēloties, nē, vajag!
|
Comments:
mhmm man ar reizēm šitādas domas uznāk. a reizēm domāju par sevi. kā tas tā sanācis, ka mani mazu ņēma klēpī un bučoja un veda pie rokas pāri ielai. a tagad salstu kapitālistu uzņēmumā un bendēju acis pie datora. ehh
ak, skaistā puspatiesība! :)
a kam tu to? jāmīl visi,ja? |
|
|
Sviesta Ciba |